KO DARA CEĻOŠANA AR MANI

Dažas dienas vai pat nedēļas pēc atgriešanās mājās no brauciena es atrodos tādā neparastā stāvoklī, starp sapņiem un realitāti. Sajūta ir neaprakstāma, it kā lidotu pa mākoņiem, viss ir lieliski un skaisti. Parādās jauna enerģija, gribas sākt ko jaunu, un šajā mirklī šķiet, ka nekas mani nevar apstādināt.

Tad pienāk diena, kad tā sajūta pagaist un ir laiks atgriezties ikdienas rutīnā un atkal ķerties klāt pie nākamā ceļojumu plānošanas, lai atkal varētu justies neuzveicamai, brīvai un bezrūpīgai.

Šīs spēcīgas emocijas rodas pat tad, kad atzīsti, ka ceļošana patiesībā nav nekāds bezrūpīgs pasākums. Man bieži vien sāp kājas no stundām ilgas staigāšanas, es sasvīstu un man bieži vien ir “bad hair” dienas. Es mokos neērtajos lidmašīnas krēslos, es neizguļos, jo agri ceļos un vēlu eju gulēt, esmu bijusi apzagta, apdegusi saulē, sadzelta ar medūzu, saindējusies. Es jūtos apjukusi, apmaldījusies un nesaprasta. Es iztērēju vairāk nekā varēju atļauties. Visi šie momenti tajā brīdī nešķiet nozīmīgi, lai gan ikdienas dzīvē diez vai, ka es varētu tik viegli to visu palaist vaļā.

Patiesībā, tas viss ir sīkumi, salīdzinot ar to, ko gūstu.

Es baudīju rītus, mostoties līdz ar saullēktu, sajūtot svaigo kalnu gaisu un redzot elpu aizraujošus skatus. Es nekad nepavadīju rītu sporta zālē, bet manu ķermeni stiprināja pastāvīgie kalnu pārgājieni vai pilsētu apskates tūres. Manas smadzenes atjaunoja saule, jūra, okeāns, kalni kā arī vienkārši smiekli un sarunas.

Es atskārtu, ka ceļošana padara cilvēkus atbrīvotākus un pielaidīgākus. Tā palīdz redzēt lielāku bildi. Tā palīdz piedot, ātri palaist vaļā.

Ceļošana ir vislabākā zāļu forma.

Tā palīdz atskārst, ka ir ne visai patīkami momenti un ir lieliski momenti, kuri ir tā vērti. Pavadīt ziemā nakti lidostā, lai varētu pavadīt dienas saulainajā okeāna krastā. Sēdēt lidmašīnā blakus skaļam angļu ceļotāju baram, lai izbaudītu mieru un klusumu kalna virsotnē.

Pieņemt nepatīkamo, jo tu zini, ka tam sekos lieliskais.

Šie momenti maina uztveri arī atgriežoties “reālajā’ dzīvē. Tie palīdz kļūt pacietīgākiem un piekāpīgākiem, aizrautīgiem un cerīgākiem.

Jo ir apziņa, ka viss beigu beigās būs labi.