Mans pirmais patstāvīgi izvēlētais atvaļinājuma galamērķis bija Turcija. Tajā laikā Turcija, Ēģipte un Grieķija bija diezgan populāri galamērķi. Pirkums bija spontāns, neko daudz neplānojot nopirku gatavu, nokomplektētu ceļojumu kuponu portālā. Jebkurā gadījumā Turcijā iepriekš neesmu bijusi un man šķita, ka man varētu patikt viss, ko vien tūrisma aģentūra man varētu piedāvāt.

Ceļojumu sāku ar pamatīgu piedzīvojumu. Uz lidostu aizbraucu ar personas apliecību un reģistrācijas laikā uzzināju, ka ar to nevaru lidot, ka ir jāuzrāda pase, tad nu sakās trakais skrējiens. Labi, ka atbraucām ar laika rezervi. Taksis brauca cik vien ātri varēja un es visu ceļu biju stresā. Atbraucot līdz mājām, negaidīju liftu un skrēju uz 9.stāvu ar kājām un tik pat ātri atpakaļ nu jau ar pasi rokās. Tad pavadījām 30 minūtes strespilna ceļa atpakaļ uz lidostu. Reģistrācija lidojumam bija jau beigusies, bet mēs kaut kā tomēr tikām lidmašīnā un man par izbrīnu nebijām pēdējie.

Katru ceļojuma dienu, protams, neatminos, lai gan ir aizķēries prātā brauciens kažokādu tirdzniecības vietā, jo pārdevēji bija īpaši uzstājīgi un sekoja līdzi ik uz soļa, lai nepalaistu garām nevienu izdevību kaut ko piedāvāt un pārdot. Velti sacīt, ka tā nebija veikala ienesīgākā diena. Diemžēl prātā arī paliks neveiksmīga pieredze ar ēdienu, lai gan pateicoties šai pieredzei, ceļojumos tagad dodos apbruņojusies ar visāda veida zālēm.

Bez visām ceļojumā iekļautām ekskursijām mums bija brīvais laiks, kuru mēs gribējām izmantot iepazīstot īsto Turciju un to, ko tā var mums piedāvāt. Atrast sabiedrotos, kuri vēlētos pamest četrzvaigžņu hoteli ar baseinu, bija diezgan grūti. Pārsvarā ceļotāji izvēlējās pavadīt laiku tur pat viesnīcas teritorijā ar all-inclusive. Mēs gan gribējām iepazīt Turciju ārpus hoteļa sienām.

Mums piebiedrojās pāris no Latvijas un mēs devāmies kopīgā piedzīvojumā. Vietējais tirgus, turku kafija, svaigi spiesta granātābolu sula, skaļas ieliņas.. Tajā dienā arī rezervējām atrakcijas nākamajai dienai – braucienu pa upi ar kajakiem un izbraukumu ar kvadricikliem.

Brauciens ar kajakiem pa mežonīgo upi paliks man atmiņā uz mūžu. Tas bija nereāli aizraujošs piedzīvojums. Upe ar caurspīdīgu, zilganu, ledainu ūdeni, kas traucas ievērojamā ātrumā. Adrenalīns, bailes un satraukums. Mēs traucāmies pāri neskaitāmiem sliekšņiem, pārvarējām mazos ūdenskritumus, uzsēdāmies uz akmeņiem, lecām ūdenī no klints, nevienā brīdī nevarēja atslābt, tas tik bija piedzīvojums!

Izbrauciens ar kvadricikliem bija interesants, bet kaut kā es to nevarēju līdz galam izbaudīt. Putekļu mākoņi, mežonīgs ātrums un braukšana gar klints nogāzi mani neuzrunāja. Upe tomēr man iekrita sirdī līdz tās dziļumiem un nekas nevarēja pārspēt tās sajūtas, ko izjutu atrodoties kajakā un peldot līdz ar straumi.

Vienīgā no patiešām vērtīgām vietām, kas bija iekļauta mūsu ceļojumā ir Pamukkale, jeb Kokvilnas pils, kas radusies pateicoties karstajiem avotiem, kas bija iznākuši virszemē un, tekot no kalna, ir izveidojuši stalaktītu baseinus.

Ceļā uz apbrīnojamā Pamukkale, kas ir UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, man palika slikti, tik slikti, ka nācās stādināja autobusu, lai es varu apmeklēt labierīcības. Atbraucot līdz brīnumam, man palika vēl sliktāk un man nācās palikt aiz ieejas durvīm kopā ar kādu vecāku kundzi, kurai bija kāda sirds kondīcija, kuras dēļ viņa nevarēja mērot garo ceļu līdz baseiniem. Kad beidzot mēs visi bijām autobusā un sākām garo ceļu uz mūsu naktsmītnēm Antālijas centrā, es jau biju tik traki samocīta, ka viss brauciens man pagāja kā miglā.

Atceros, ka pie manis atnāca kāds ārsts no mūsu grupas, kurs teica, ka man ir drudzis un esmu smagi saindējusies. Iebaroja man zāles un es beidzot aizmigu. Nākamajā dienā jutos daudz labāk, sāpēja vēders, bet vairs nebija slikti. Par laimi, šai dienā mēs atkal ar grupu braucām uz Pamukkale, lai par atsevišķu samaksu dotos uz baseiniem, līdz ar to, man trāpījās lieliska izdevība tomēr apskatīt Pamukkale.

Kopumā Turcijā es izbaudīju labāko laivu braucienu savā mūžā, pirmo reizi izbraucu ar kvadriciklu, smagi saindējos, bet tomēr par spīti visām neveiksmēm ar ēdienu, apmeklēju labāko šī ceļojuma apskates vietu – Pamukkale. Zinu, ka Turcija man ir pilnībā neatklāta zeme un labprāt kādreiz gribētu to izpētīt tuvāk.