No Vilarinho līdz Barcelos
- Distance – 28km
Nakts pagāja labi. Piecēlos plkst.6.20, ap 6.40 izgāju no alberģes. Ārā migliņa, svaigs gaiss, silts. Viss labi, kājas iet, sāp tikai potītes. Šajā sakarā uzrakstīju fizioterapeitam, katram gadījumam, lai varu kā līdzēt. Brokastīs ēdu enerģijas batoniņu un proteīna batoniņu. Šodien galapunkts ir pilsēta Barcelos, 27km. Ceļš ir bruģēts, visapkārt kluss un mierīgs, kukurūzas lauki un mazas mājiņas. Tādā stundā ir patīkami iet. Eju un neapstājos, par ko vēlāk nāksies nožēlot. Pa ceļam satieku divus vecākus kungus no Holandes, jau atkal. Kungi labi trenēti, abi gājuši Franču ceļu. Ejam kopā 30 minūtes.
Es apstājos kādā baznīciņā, pasēžu mierā, pateicos, padomāju. Turpinot ceļu paeju garām kungiem no Holandes, kuri piestājuši atpūtināt kājas. Es ceru pa ceļam atrast kādu vietiņu, kur labi paēst.
Ap plkst. 11, jūtu, ka ir laiks piestāt. Atrodu vietiņu, netālu no Restorāna Pedra Furada, kur plānoju pasūtīt Pilgrim Menu – pirmais, otrais ēdiens un viens dzēriens pēc izvēles. Kamēr sēžu, viens ar BMW izdomā ar mani iepazīties, brauc šurpu turpu un sauc pie mašīnas. Portugāļu valodu nezinu, bet pēc gaisa bučām noprotu, ka iepatikos. Pēc 10 minūšu atpūtas, kustos ēdiena virzienā. Restorānā esam kādi 8 ceļotāji. Visi ir vecāka gājuma cilvēki un visi ir ar kādu kopā. Man ir labi vienai.
Paēdusi un saņēmusi zīmodziņu pilgrim pasē, dodos uz pilsētu. Ārā ir nereāli karsti, nevar remdēt slāpes. Pa ceļam satieku kungus no Holandes, no Casa de Laura, noskaidroju, ka līdz pilsētai palikuši nieka 4km. Izdomāju palikt tālākajās naktsmītnēs pilsētā, lai jūs saprastu, tas ir 10 minūtes tālāk par tuvākajām.Pilgrim menu-zupa ar kāpostiem un pupiņām, maizīte, tad otrajā vistiņa, kripatiņa salātlapu, viena šķēlīte tomātiņa, sīpoliņš, kartupeļi (negaršīgi) un rīsi. Saldajā – kafija un WiFi!
Barcelos ir maza pilsētiņa. Atrodu savas naktsmītnes Cidade de Barcelos, kas pieņem svētceļniekus par ziedojumiem. Saimnieks portugāļu valodā pasaka, ka augšā ir guļvietas, lejā ir duša un aiziet prom. Augšā ir viena telpa ar 20 guļvietām, šeit jau ir izmitinājusies 8 cilvēku grupa no Vācijas. Satieku otros kungus no Holandes, pirmie kungi palika tuvākajā alberģī. Divstāvu gultas ar gumijas matračiem, tas, laikam, lai tās gultas blaktis neiedzīvojas, vieglāk tīrīt. Ir arī tāds pats spilventiņš un parastais pleds. Šodien visticamāk pirmo reizi izmantošu savu guļammaisu, iepriekšējās naktsmītnēs bija normāla gulta ar normālu veļu, bet šeit būtu labi to pledu uzklāt uz tās gumijotās virsmas, nevis sev virsū. Iegāju dušā, nav ko diži aprakstīt, duša tur ir un tas jau ir labi, siltais ūdens, dušas želeja, neko vairāk arī nevajag. Pagalmā bariņš no Vācijas mazgā drēbes, viņiem sava kompānija, neviens neskrien iepazīties.
Parakstoties žurnālā, iespiežot zīmodziņu un noziedojot €, dodos pastaigā pa pilsētu. Gribas kaut kur pasēdēt. Sākumā aizeju līdz informācijai, painteresējos, kur aiziet un ko apskatīt. Apskates objektu nav daudz, kapellas, baznīciņas, tilts.. Izstaigāju 15min.laikā, kājas jau sāp, bet es nevaru atrast perfektu vietu, kur apsēsties, jāatzīst, ka man ir kaut kādas problēmas ar tām perfektajām vietām.
Pēc vairākiem apļiem pa pilsētu, izvēlos mazu, neievērojamu kafejnīcu Pastelaria Feliz prom no galvenās ielas. Iedzeru über-mini kafijiņu (laba), apēdu šokolādes kruasānu, sēžu un rakstu. Rīt mani sagaida garākais pārgājiens 34km garumā. Ceļvedis apgalvo, ka esot skaistākais posms. Domāju sākt ceļu agrumā ap plkst.5., lai vieglāks ceļš.
UZBUR GARŠU 