Detalizēti par Portugāļu Santjago centrālo ceļu (Central Way)

Ceļa segums un vide

Ceļā ir sastopami ceļi ar asfaltbetona segumu, akmeņaini zemes ceļi un arī bruģakmens ceļi. Nav iespējams pilnīgi izvairīties no satiksmes ceļiem, taču šajā maršrutā tie ir tikai dažās vietās. Lielāko daļu laika būs jāpavada uz lauku ceļiem vai taciņām, kas krustojas ar pilsētvides ceļiem. Ir sastopami nelieli pauguri, kas viegli uzveicami, ja nav sāpju kājās.

Svētceļnieka pase

Jau kopš viduslaikiem svētceļniekiem ir īpašas pases – Pilgrim’s Passport, kurās tiek iespiesti zīmodziņi katrā apstāšanās vietā. Mūsdienās šīs svētceļnieku pases (credencial) ir vajadzīgas, lai dabūtu naktsmājas, kā arī iegūtu sertifikātu, par to, ka ceļš ir patiešām noiets. Kā saprotams, sertifikāta iegūšana Spānijas valdībai ir arī veids, caur kuru tiek iegūti līdzekļi ceļa infrastruktūras uzturēšanai. Ja nav vēlēšanās, sertifikātu var arī nepirkt, jo pēc tā parasti ir jāizstāv vairāku stundu gara rinda.

Izmitināšanās

Katras dienas galapunktā ir atrodamas pašvaldības alberģes, kur par ziedojumiem vai nelielu maksu (ap 5-6 EUR) tiek piedāvāta gultas vieta un telpas pamatvajadzību apmierināšanai, piemēram, virtuve, dušas, tualetes. Pilsētiņās ir arī privātas alberģes, kuras varētu maksāt nedaudz vairāk (ap 10-12 EUR), toties nereti piedāvā lielāku komfortu. Naktsmītnes var rezervēt iepriekš, bet tikai privātās, jo pašvaldību alberģes darbojas pēc principa, kurš pirmais tiek, tam pirmajam ir vieta. Ja paliek alberģēs, jārēķinās ar to, ka būs jāpavada diena ar citiem ceļotajiem, jāstāv rindā uz dušu, veļas mazgāšanu, ēst gatavošanu, jāpacieš krākšana, pakošanās troksnis, gaisma, purkšķināšana..

Ēšana un dzeršana

Pa ceļam ir iespējams iegādāties tā saucamo “Pilgrim’s menu”, kaut kas līdzīgs kompleksajām pusdienām ar pirmo, parasti zupu, otro ēdienu un dzērienu pēc izvēles. Maksa ir apmēram 5-12 EUR. Protams, ir iespējams arī iegādāties pārtiku veikalos un gatavot ēdienu alberģēs. Personīgi es, Pilgrim’s Menu izmēģināju vienu reizi un sapratu, ka tas nav priekš manis. Sanāk pārēsties un es neteiktu, ka ir ļoti garšīgi, bet nav arī slikti, īpaši pēc garas dienas uz kājām. Es bieži vien iesāku rītu bez brokastīm vai ar kādu no līdzi paņemtiem enerģijas un proteīna batoniņiem un jau normālā rīta stunda iegriezos kafejnīcā uz kafiju. Citreiz pa ceļam apēdu kādu augli, kārtīgas pusdienas ieturēju jau esot galamērķi, parasti gatavoju pati no veikalā pieejamiem produktiem, dažreiz ieturēju vakariņas kādā ēstuvē.

Ūdens Portugāles ceļā ir pieejams gandrīz katra ceļa posmā pilnīgi par brīvu, kā arī katrā naktsmītnē. Vīns šajā ceļā ir labs un lēts, kā arī bieži vien iekļauts vakariņu cenā, ja tādas tiek pasūtītas.