No Rīgas uz Corsica Ferries, Savonā
Rīts bija agrs, mantu dubultpārbaude, duša, īpašas brokastis – kūka ar svecīti par godu Andra dzimšanas dienai un sev gardas pankūkas, jo šodien man ir vārda svētki kā ari jāliek lietā neapēstie produkti.
Pa ceļam uz lidostu prātojam cik katram ir smaga soma, es domāju, ka man vairāk par 10kg (rokas bagāža), Andris saka, ka viņam pie 20kg (nododamā). Lidostā nosvērām, man ir 9kg, Andrim 15kg. Man vēl somā neielīda zābaki, tāpēc tos es nesu atsevišķā maisā, jo ārā karsts, lai tos vilktu kājās.
Izlidojam no Rīgas uz Milānu par 40 minūtēm vēlāk nekā bija paredzēts. Milānā mums ir vilciens plkst. 17.05, ielidojam ap plkst.14.00 un centrā esam ap plkst.15.00, mums ir vēl brīvais laiks priekš gelato. Milānā ļoti sutīgs, galva dulla paliek un visam klāt mēs ar Andri ik pa laikam testējam viena otra nervus uz izturību. Ja sekojat līdzi astroloģijai, tad zināt, kas šobrīd ir par posmu un ka rītdiena ir šī posma kulminācijas diena. Iepriekš nekad neesmu pievērsusi uzmanību tādām lietām, bet tā kā 27.07.2018. mēs tieši dodamies pievarēt pirmo grūto posmu un vairāki cilvēki sākuši mani brīdināt par rītdienu, es nevarēju palikt vienaldzīga. Centīšos būt īpaši piesardzīga.
Ap plkst.17.00 esam jau vilcienā un drīz vien dodamies uz Savonu, kur atrodas osta un mūsu nākamais transportlīdzeklis līdz Korsikai. Vilcienā labi, ir kondicionieris un kontaktligzda. Biļešu pārbaudes laikā uzzināju, ka esam neīstajā vagonā, bet tā kā neviens uz mūsu vietām nebija pieteicies, palikām turpat.
Vilciens kavējās un mēs tikām uz Savonu plkst. 20 nevis 19.29 kā tika paredzēts.
Savonā ir vairākas ostas un par īsto es uzzināju no kādas latvietes bloga. Osta atrodas 7 km no stacijas. Ārā atradām kādu autobusu, par kuru biju arī lasījusi latvietes blogā. Šoferis teica, ka aizvedīs līdz kaut kurienei, kur būs jāpārsēžas uz citu autobusu, bet kad iegādājāmies biļetes, viņš uzsauca, lai skrienam uz citu autobusu, kurš piestāj tieši pie ostas. Tā mēs un vēl četru cilvēku grupa, kura arī centās nokļūt uz tā paša prāmja, skrējām uz citu autobusu. Tas bija nenormāli pārbāzts un mums nācās iespiesties iekšā. Tā mēs braucām kā siļķes mucā un pabraucām garām īstajai pieturai, jo man likās, ka blakus cilvēki arī brauca uz to pašu ostu un, ja viņi nekāp ārā, tātad būs pietura vēl tuvāk prāmim. Turklāt tieši mūsu pieturā neizkāpa neviens, kas arī man lika domāt, ka nav īstā. Es sapratu, ka viņi brauc citur, kad mēs pabraucām labu gabalu garām prāmim. Visi seši Izkāpām vienu pieturu tālāk un ar neveiksmīgiem stopēšanas mēģinājumiem, ātrā solī devāmies atpakaļ ar kājām.
Mazāk kā 30 minūšu laikā bijām uz prāmja. Andris bija nokaitināts, bet es priecājos par piedzīvojumiem. Lidmašīna un vilciens aizkavējas, izkāpjam nepareizajā pieturā, bet tomēr esam uz prāmja un jau rīt plkst.7.00 vajadzētu būt uz salas, ja nenotiek kāds Titānika sižetam līdzīgs negadījums.. Tā arī beigšu – guļot uz piepūšamā matrača savā guļammaisā, blakus citiem tādiem pašiem ceļotājiem, gatava nākamajiem piedzīvojumiem. Bring it on!
UZBUR GARŠU 