No Refuge de Carozzu līdz Haut Asco
- Distance – 6km
- Kāpums – 860m
- Kritums – 710m
- Laiks – 5.5h (mūsu laiks 5.5h)
Gulēju ar ausu aizbāžņiem, jo šajā vietā visi draudzīgi viens pie otra, nav jau nemaz tik daudz tās plakanās virsmas, kur iekārtoties. Ne visi iet gulēt agri, tāpēc ausu aizbāžņi var labi noderēt. Kad caur aizliktām ausīm sāku saklausīt rosību, nolēmu apskatīt pulksteni. Bija plkst.5.17, bet modinātājs zvanīja plkst.4.30. Kājas liek par sevi manīt, jutu arī naktī, kad griezos uz otru sānu. Sāp augšstilbu muskuļi. Steidzīgi sapakojāmies, pabrokastojām un devāmies ceļā.
Kājas ātri vien pārstāja sāpēt, šodien, kā jau katru dienu ir smags kāpiens augšā. Pēc 15min. gājiena parādās tilts pāri upītei, diezgan interesanta pieredze, tilts garš un šūpojas. Un pēc tam tik uz augšu pa klints akmeņiem, bez taciņas. Smagi, smagi, bet forši. Es atkal lēnītēm un ļauju visiem sevi apdzīt. Ir daudz vietu, kur var sasvērties un nogāzties lejā, vai paslīdēt un nogāzties, tāpēc jābūt ļoti uzmanīgai.
Pēc 2.5h esmu augšā 2010m augstumā un taisām iestiprināšanās pauzi. Priekšā tik kāpiens uz leju un tur lejā ir redzams mūsu šīs dienas mērķis. Paēduši dodamies lejā. Uz leju atkal iet grūti, šoreiz gan nav slīdošo akmeņu ceļš, bet gan lielo akmeņu, kas labi jūtami ceļos. Spīd saule, tā ka ne visai patīkami. Beidzot tieku līdz priežu mežam, kur ir ēna un ir vieglāk iet. Ap plkst.11 esmu jau klāt Haut Asco slēpošanas stacijā – šīs dienas galamērķis. Atrodam vietu teltij un uzreiz ejam mazgāties. Šajā vietā dušā ir neregulējams karstais ūdens. Pilnīgi pietrūka atsvaidzināšanās ar auksto. Toties izlietnēs ir tikai ledus aukstais un tur es pamanījos paturēt pēdiņas.
Šī ir vieta, no kuras viegli var aizbraukt projām vai arī atbraukt. Uz šejieni var braukt slēpot ziemā, bet vasarā var atbraukt un doties īsā pārgājienā, gan uz to pusi no kuras mēs atnācām gan uz pretējo, gan arī iekarot augstāko Korsikas virsotni Monte Cinto (2706m). Mēs arī līdz pēdējam plānojām iekarot šo virsotni, bet atnākot galapunktā bijām vienisprātis, ka tādā tveicē tas būtu neciešami pat bez mugursomām, turklāt, nav arī tā, ka baigi gribētos pēc 5h gājiena. Atceros, ka lasīju blogu par latviešu pāra ceļojumu Korsikā un to, ka viņi uzgāja virsotnē, bet ne no Haut Asco, bet gan pa ceļam uz nākamo posmu. No Haut Asco ceļš uz virsotni aizņem 7h, 4.5h uzkāpt virsotnē un 2.5h nokāpt, 12km.
Mums sāk beigties pārtika, kuru nopirkām Calenzana un pa ceļam veikalu vairāk nebūs, tā kā ir jāpērk uz vietas. Cenas, protams, ir citādas, bet neko darīt, jāēd jau ir. Haut Asco ir viesnīca ar restorānu, slēpošanas stacijas ēka, kurā ir bārs, eco muzejs un numuriņi, un refuge – ēka ceļotājiem ar basic vajadzībām, ir virtuve, dušas ar karsto ūdeni un numuriņi ar divstāvu gultām. Gan restorānā, gan refuge var nopirkt pārtiku, mēs nopirkām makaronu paku (3.20€), mērci bolognese (4€), rīvēto sieru (2.30€), 8 olas (0.50€ katra), cepumus (3.50€), īpašo vītināto gaļu (15€), tunci (2.50€) un 6 persikus (0.50€ katrs), 2 Mars un 2 Lion batoniņus (1€ katrs). Pusdienās uzvārīju makaronus ar sieru un bolognese mērci, baigi gardi un vienmēr par maz. Maltīti ieturējām uz balkona ar skatu uz kalniem, protams.
Kamēr es rakstu, Andris paspējis pastaigāt pa upīti. Šodien atklāju, ka Cirque de la Solitude – slavenākais posms GR20, ir tiešām slēgts, visticamāk jau sen, kopš negadījuma, kurā akmens nogruvumu rezultātā gāja bojā cilvēki. Mums ir aizdotais 2014.gada ceļvedis, kurā šis posms vēl joprojām figurē, tāpēc nemaz nezinu, kas mūs sagaida rītdien, iespējams tieši rītdien mums pavērsies iespēja tomēr uzkāpt Monte Cinto. Ap plkst.16 atlūzām teltī, tad ap plkst.17 gājām vakariņot makaronus. Pirms gulētiešanas aizgājām pastaigā pa apkārti, gar upīti, kurā nedaudz arī paturēju kājas atslodzītei.
Tā arī beidzās šī diena, ceru, ka nākamā arī būs veiksmīga.
UZBUR GARŠU 