5.dienas pārskats (01.08.2018)

No Refuge de Ciottulu di I Mori līdz Refuge de Manganu

  • Distance – 26km
  • Kāpums – 894m
  • Kritums – 1294m
  • Laiks – apm. 10h

Šonakt slikti gulēju. Dzirdēju kā suns vandās pa laukumu, izklausījās aptracis, bija pieskrējis arī pie mūsu telts, bakstīju Andri, bet viņu nebija iespējams uzmodināt. Ik pa laikam modos, jo man likās, ka kāds dzīvnieks lien pie mantām. Ārā fantastiskas debesis, mēs esam kalnā un šeit zvaigznes liekas tuvāk. Varētu skatīties debesīs ilgi, bet jāguļ, rīt atkal smaga diena. Modinātājs bija uzlikts uz 4.30, bet mēs reāli sākām taisīties tikai pēc 20min., ļoti grūti bija pamosties. Salikām somas, pabrokastojām un devāmies ceļā.

FD4C2A11-F517-40A1-8464-31797C725E3FŠodien gaidāms pārsvarā lēzens ceļš, daži kalniņi un ceļš uz leju. Kilometrāžas ziņā 9km no iesāktā posma un 17km viss nākamais posms, kopā jānoiet 26km. Izklausās traki, bet stundu ziņā nav trakāk par citām dienām. Laikapstākļi arī patīkami. Pirmo posmu mēs beidzām plkst.9.00 , posms beidzās pie lielceļa. Tur mēs neapstājāmies un gājām uz priekšu vēl 5km pa mežu, kur pirms augšupceļa mēs paņēmām pusdienu pauzi un uzķērām 4G. Tad sākās mokošs augšupceļš, it kā nebija tik stāvs, bet laikam jau nogurums kājās pēc 14km gara ceļā un saules svelme darīja savu. Man bija grūti. Augstāk satikām kādu franču ģimenīti ar ēzelīti, kurš nesa viņu mantas, tajā brīdī gribēju, lai arī manu somu kāds paķer. Mēs tik turpinājām iet kalnā.

D5181414-4B96-4696-A9F1-F9932520207FPēc mokpilnā gājiena kalnā mūs apbalvoja ar vieglu ceļu gar ezeru, zaļām pļavām ar zirgu ganībām. Tad atkal gājām pa akmeņainām takām trakajā karstumā un likās, ka šis ceļš nekad nebeigsies. Gribēju upē peldēties, bet man par nelaimi tā nekad mums nešķērsoja ceļu. Tad vienā brīdī vairs nevarēju, man vajadzēja apstāties. Apgūlos pie koka kājām gaisā un prātoju kā lai izvelk līdz galapunktam. Tad paskatījāmies kartē un izrādījās, ka esam apstājušies kādu pusotru kilometru no namiņa, kurā pārdod gan pārtiku, gan pašu gatavoto kazas sieru. Ar šo man pietika motivācijai.

577BDB21-2C3F-4889-AEB9-287BF05613FEAtnākot saskatījām tālumā arī mūsu galamērķa namiņu. Pasūtam aukstos dzērienus, es apelsīnu limonādi, Andris aliņu un arī sieriņu ar maizi. Gardākais kāzas sieru manā mūžā! Iestiprinājušies dodamies tālāk. Ceļš uz leju, tad taisnais gabals un tad tik kalnā. Mājiņa izrādījās daudz tālāk nekā sākumā šķita.

Pirmais, ko izdarīju atnākot galamērķī – atbrīvoju manas pēdiņas no zābakiem un tad uzreiz aukstā dušā. Pēc tam jau kā no jauna atdzimusi, viss atkal labi. Mazgājot drēbes pamanīju, ka debesīs tumši lietus mākoņi, bet drēbes ir jāmazgā tā pat, turklāt mums jau ir bijusi pieredze ar nenopietnu lietu, kad nopilēja pāris piles un pārstāja. Izkarināju drēbes un gāju uz telti. Ap plkst. 17 sāka pilināt un Andris teica, ka būtu forši, ja kārtīgi nolītu un būtu svaigs gaiss. Es tomēr vairāk gribēju sausas drēbes no rīta. Ielīdām teltī, sāka līt vairāk, tad nodārdēja pērkons virs telts un uzzibsnīja zibens. Tad sāka gāzt un vēl dārdi un vēl zibšņi. Palika neomulīgi teltī. Izklausījās, ka visi citi cilvēki pameta teltis un aizskrēja uz namiņu slēpties. Mēs divi vien un dārdi. Tikmēr dažu sekunžu laikā, manā pusē izveidojās strautiņi, bet Andra pusē ūdens pludoja, ka knapi paspēja ielikt somu teltī, bet zābaki tomēr tika ūdenī. Mēs domājām, ka drīz vajadzētu mitēties, bet tas bija tikai sākums. Un kad zem telts jau bija tik daudz ūdens, ka likās, ka tā ir ūdens gulta, Andris ņēma situāciju savās rokās.

Viņš atstāja mani teltī un pats gāja rakt kanālus, pa kuriem aizvadīt ūdeni no telts. Es līdzēji kā varēju no iekšas. Pabāzu degunu ārā, izskatījās baisi, visur ūdens, kaimiņu telts applūdusi un lietus turpina gāzt. Un ja tas vēl nav gana, tad visam klāt vēl krusa.

Pērkons, zibens, lietus, krusa un es teltī prātoju vai tam būs arī gals. Andris baigi prasmīgi aizvadīja visu ūdeni un lietus arī pārstāja gāzt. Telts bija dubļos, bet es sausumā un mierā. Vēlāk Andrim saimnieks teica, ka šādi nav lijis ļoti sen, pēdējo reizi pirms 10 gadiem. Ak mēs laimīgie, palaimējies piedzīvot, ko tādu. Pēc lietus visi sarosījās, kāds izlika saulē salījušās drēbes, kāds izspieda ūdeni no guļammaisa, kāds žāvēja somas, cits izvadīja ūdeni no telts, daži cilvēki tikko ieradās visi slapji no galvas līdz kājām. Arī mēs sarosījāmies, es izspiedu ūdeni no izmazgātajām drēbēm, Andris mazgāja zābakus. Tad mēs kopīgiem spēkiem iztīrījām telti un pat karstajā saulē to izžāvējām. Atradām jaunu vietu, kur to uzsliet, lai nav dubļi vairāk. Kamēr telts žūst, ejam peldēties upē. Ūdens ledains, bet sagurušām kājām kā balzāms. Pēc 30 min. telts ir sausa, uzslieta citā pleķītī un viss šķiet nebijis, tikai daudzās slapjās mantas, kas izkārtas uz striķiem, gan noliktas uz akmeņiem, liecina, ka tomēr tas bija pa īstam.

Tas tik bija piedzīvojums! Vakariņas un čučēt.

This slideshow requires JavaScript.

Iepriekšējā diena     Nākamā diena

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s