No Refuge de Manganu līdz Refuge de Petra Piana
- Distance – 10km
- Kāpums – 980m
- Kritums – 740m
- Laiks – 7h (mūsu laiks 7h)
Nakts bija auksta, jo gulējām augstumā un blakus upei, bet mans termotērps un dūnu guļammaiss darīja savu darbu, par to prieks. Šonakt gulēju labi, tikai negribējās celties tik agri, tomēr vakar bija grūta un gara diena. Ceļvedī bija rakstīts, ka šeit jāuzmana ēdiens no savvaļas lapsām. Neviena lapsiņa pie mums neatnāca, bet nez kāpēc bija sarakta zeme ap mūsu telti, varbūt kaimiņu sunītim negulējās.
Ikrīta rutīna, sapakoties, pabrokastot un var doties. Izmazgātās drēbes, protams, neizžuva, bet es jau zinu, ka dienas vidū izkarināšu kaut ko uz somas, pa ceļam tad arī izžūs. Turklāt, šodienas ceļš aizņem 7h un mēs būsim galā pēcpusdienā, līdz ar to būs laiks visu kārtīgi izžāvēt.
Plkst.6.20 ejam ārā. Pēc vakardienas lietus ir slapja zeme, bet akmeņi jau ir sausi. Lēnā garā ejam kalna augšā. Šodien ceļš ved pa augšu, tāpēc gaidāms viens kārtīgs kāpiens, nav stāvs, bet 3km garš augšupceļš. Ceļa segums nav baigi patīkams, akmeņains. Vienā posmā jāiet kalnā pa milzu akmeņiem. Kad pēc 3h esam augšā 2225m augstumā, mums paveras skats uz ezeru. Nedaudz atpūtinām kājas un dodamies tālāk. Šis posms ir ļoti interesants, jāiet pa klints maliņu, jākāpj lejā ar ķēdes palīdzību, jāiet cauri zaļai zālei un upītei. Bīstams, skaists un aizraujošs. Šodien man iet vieglāk nekā vakar.
Otrajā virsotnē 2210m augstumā mēs ieturējām pusdienu pauzi, maizītes ar kazas sieru, jā, jā, to pašu, garšīgo, un tad atlika tikai lejupceļš uz galamērķi. Lejupceļš bija dikti grūts, dažāda izmēra akmeņi un slidenās smiltis, mani nabaga ceļi. Ir karsti, bet debesīs ir pa kādam melnajam mākonim un man šķiet, ka varētu pat atkal līt lietus.
Ap plkst.13 bijām klāt mūsu galamērķī, te neviena vēl nav, tie daži, kuri gāja mums pa priekšu, laikam, aizgāja tālāk un es viņus neapskaužu, vēlāk uzzināsiet kāpēc. Uzreiz uzcēlām telti un es iegāju dušā. Dušas, protams, vienkāršas ar auksto ūdeni, tas ir tieši tas, kas vajadzīgs pēc 7h gara pārgājiena kalnos. Nomazgājos, eju ārā un līst. Atkal līst! Tad ātri pārstāj, bet virs kalna baigais mākonis un nevar zināt vai paies garām. Vai tiešām šodien atkal pludos?! Es nespēju noticēt, es gribēju sauļoties un beidzot izžāvēt drēbes. Pērkona dārdi un zibens un kaut kur aiz kalna droši vien jau pamatīgi gāž. Es ceru, ka mums tomēr aizies garām. Neaizgāja. Sākumā sāka smidzināt, tad līt, tad pamatīgi līt un visam klāt vēl atkal krusa.
Šoreiz gan mēs nepludojam, pareizā telts vieta ir izvēlēta, bet kaut kur jau tik un tā tika ūdens zem telts. Pēc 1h lietus mitējās un atkal spīdēja saule. Iedomājaties, šādos laikapstākļos būt kalnā, tur nav kur slēpties, tad viss slapjš un slīd. Traki! Paldies augstākajiem spēkiem, ka mūs pasargāja no tā.
Ap plkst.16.30 beidzās lietus un sāka spīdēt karsta saule. Mēs sarosijāmies, izkārām drēbes žāvēties, izžāvējām telti, izmazgājām plēvi uz kuras stāvēja telts, īsumā visu sakārtojām no jauna. Palika tik karsti, ka sagribējās atsvaidzināties. Pēc lietus kalnu ūdenskritums palika masīvāks un mēs izdomājām iet peldēties. Ūdens bija perfekts priekš šīs dienas karstuma, zem ūdenskrituma varēja pamasēt ikrus, sprandu un augšstilbu muskuļus, perfekti. Un kas par skatiem, ESMU LAIMĪGA!
UZBUR GARŠU 