No Pontevedra līdz Caldas de Reis
- Distance – 21km
Naktī Rafaels krāca un daudzi mēģināja izdvest īpašas skaņas, lai viņš pamostos un pārstātu to briesmīgo troksni. Man bija aizbāžņi un man baigi netraucēja, jo tajā laikā cīnījos ar internetu. Nedaudz vēlāk pie manis piegāja sieviete no Amerikas un jautāja, vai man netraucē Rafaela krākšana un iedeva instrukciju kā to visefektīvāk pārtraukt. Interesanti, ka viņa nāca tieši pie manis. Lai vai kā, nācās uzmodināt Rafaelu, beigu beigās gulējām mierā, vismaz es neko nedzirdēju.
Pamodāmies plkst.6.00 un sataisījušies devāmies ceļā pēc pusstundas. Par laimi, manas kājas jutās labāk, jo es kārtīgi par tām rūpējos – smērēju fastum gēlu un dzeru Ibuprofen 3 reizes dienā. Rīts paiet klusumā, ir tikai ceļš. Pirmos 10 kilometrus noejam viegli. Pirmajā kafejnīcā pasūtam kafiju un es uztaisu mums abiem burgerus no palikušām sastāvdaļām. Pa to laiku, paveras amizants skats, piebrauc viena mašīna un no tās izkāpj vairāki ceļotāji, tad taksis vēl ar diviem ceļotājiem. Pēc labas atpūtas turpinām ceļu. Šodien mēs iemūžinām bildēs ceļu un sevi tajā.
Paliek grūti, labā kāja arī liek par sevi manīt, bet es neapstājos un arī nesamazinu ātrumu. Apdzenam vairākus cilvēkus un pie alberģes esam pirmajā desmitniekā. Kājas pret sienu! Stundiņa jāgaida līdz atvēršanai, laiks paiet nemanot.
Caldas de Reis pilsēta ir vēsturiski saistīta ar termālajiem ūdeņiem, tā kā šodien manas pēdiņas tiks palutinātas vietējā “hot spring fonte”. Mazajā termālo ūdeņu strūklakā ir tik neciešami karsts ūdens, ka es tikai spēju tās uz mazu brītiņu iegremdēt un uzreiz izvelku ārā. Neesmu arī pārliecināta vai tas, ar manu kāju kondīciju, ir labi. Pie strūklakas pienāk pazīstams itāļu pāris, un itāļu mēlē man saka, ka līkumā ir viens lielāks baseins. Tur sanāk mierīgi pasēdēt un mirklīti paturēt kājiņas. Tur pat netālu pēc spa ieeju veikalā un sapērku ēdienu šai un nākamajai dienai, šodien nekur negribas iet. Runājot par ēšanu, ir tā, ka nav nemaz tik lēti un ekonomiski, pat ja esi svētceļnieks. It kā “Pilgrim Menu” piedāvā labu cenu, bet cik saprotu, šī izvēle labāk der tiem, kuri ēd tikai vienu reizi dienā, pēc garā ceļa. Pilgrim Menu parasti sastāv no pirmā ēdiena-parasti zupa, otrā ēdiena un dzēriena pēc izvēles, cenas ir sākot no 6€ un beidzot ar 8.50€ (personīgs novērojums). Es neesmu mēģinājusi šo piedāvājumu Spānijā, bet Portugālē varēju mierīgi pārēsties, ņemot vērā arī to, ka gan Spānijā, gan Portugālē pie jebkuras ēdienreizes pasniedz daudz baltmaizītes. Man parasti patīk ēst mazākas porcijas, bet vairākas reizes dienā, tāpēc šis piedāvājums īsti mani nevilina. Ja ēd to, ko pašam gribas, tad parasti sanāk iztērēt ap 5€. Vakar, piemēram, ēdu pusporciju omletes ar sieru (5€/2), pusporciju salātu (2.50€/2)un dzēru svaigi spiesto suliņu (2€), samaksāju 5.75€. Rafaels stāstīja, ka ceļā no Lisabonas viņš satika itāli, kurš ceļo bez naudas, viņa gadījumā Pilgrim Menu ir vispār neiespējami dabūt. Viņš ejot mazās kafejnīciņās un veikaliņos un lūdz, ko vien nav žēl priekš svētceļnieka. Kādreiz svētceļnieki tā arī pārvietojās, bet mūsdienas ir citādi laiki. Cepuri nost itāļa priekšā, par viņa neatlaidību, ticību un drosmi.
Santiago tuvojas katru dienu un kaut kā paliek skumīgi iedomājoties, ka reiz mans ceļš būs iziets un šis piedzīvojums būs galā. Lai arī fiziski ir grūti, garīgi šis ceļojums ļoti relaksē. Ikdienas vienkāršība ir svēta. Nekas nav svarīgāks par ceļu un mazām ikdienas vajadzībām – guļvietu atpūtai, ūdeni slāpju remdēšanai, nomazgāties pašai, izmazgāt drēbes, un paēst. Vēl es neesmu gatava atgriezties, es esmu šeit tagad un atgriezīšos tad, kad atgriezīšos, un tad ļoti priecāšos arī par to, jo zinu, ka mani mīļiem ļoti gaida mani mājās!
UZBUR GARŠU 